Nākamā sērijas daļa: Edgars Keisijs - Garīgais ceļojums redz dienas gaismu. Šoreiz par bailēm kā cēloni gandrīz visas veselības problēmas. Bībelē ir daudz stāstu, kuros ir attēlotas raižu briesmas.

Es atceros vienu, ne burtiski, bet es to pierakstīšu, lai jūs varētu salīdzināt spēku, ko sniedz bailes: Pēc mēra epidēmijas cilvēks nometas ceļos uz zemes un sauc debesīm: "Tu teici, ka sūtīsi mēri un viens cilvēks no tā nomirtu." Kā tad ir ar pārējiem simts tūkstošiem?" Dievs atbildēja: "Es patiešām nogalināju tikai vienu cilvēku ar mēri, pārējie nomira no bailēm."

13. kamera

Atvērsim savu 13. kameru, kuru mēs visi rūpīgi sargājam un darām visu, lai mūs neredzētu. Mūsu patiesās bailes lielākoties slēpjas bezsamaņā, un mēs runājam par tām, kuras patiešām jūtam. Bailes par veselību, par mīļajiem, par darbu, par bērnu uzvedību, par drošību, par patiesas mīlestības nesatikšanu utt. Reizēm pasēdi blakus diviem cilvēkiem, kuri satikās restorānā, par ko viņi runā. Gandrīz vienmēr par viņu rūpēm, par to, kas viņiem jāatrisina, kas viņus traucē.

Bailes ir pagātnes vai nākotnes enerģija. Pašreizējā brīdī mums var būt spēks un panākumu apziņa, vienkārši to, ko mēs darām, mēs darīsim. Tikai domas par pagātni vai nākotni var mūs apēst. Ir skaists citāts: "Mana dzīve ir pilna ar traģēdijām. Vairums no tiem nekad nenotiek, paldies Dievam.

Tātad, lūk, es atveru mītisko trīspadsmito kameru un aicinu jūs ceļojumā uz pazemes pasauli. Kā vienmēr, zem raksta atradīsi dalīšanās veidlapu, uzraksti man savus baiļu pārvarēšanas pieredzi, raksti savus stāstus. Nedēļas beigās viens no jums saņems bezmaksas kraniosakrālo biodinamisko terapiju Radotīnā.

22. princips: "Nepadodieties baiļu sajūtām"

Bobijs Makferins savā dziesmā to atkārto atkal un atkal: "Neuztraucieties, esiet laimīgs." (Neuztraucieties, esiet laimīgs). Šis ir labs padoms, lai tiktu galā ar šīs pasaules realitāti. Jo, tiklīdz mēs pamostamies no rīta, mēs nezinām, kura no mūsu bailēm patiesībā ir vissvarīgākā:

• Vai es maksāšu visus savus rēķinus?
• Vai es varu šodien visu pabeigt?
• Vai es uztraucos par savu veselību?
• Vai es uztraucos par to, ko ēdu?
• Kā tas vai tas izrādīsies?
• Kā es varu to atrisināt?

Šķiet, ka joprojām ir no kā baidīties, bet vai bailes kādreiz ir veicinājušas ātrāku rēķinu apmaksu? Lai projektu varētu pabeigt agrāk? Lai uzlabotu mūsu veselību?

Protams, nē. Tolteku mācībās teikts, ka vienīgās bailes, kas slēpjas zem visām bailēm, kuras mēs jūtam katru dienu, ir bailes no nāves. Un tāpēc viņu iztēlē uz katra pleca ir ērglis. Kad viņi no kaut kā baidās, viņi skatās uz nāves ērgli uz labā pleca, un, kad viņš tos sauc pie sevis, viņi nododas nāves procesam. Bet, kad nāves ērglis vēl nav ieradies tos savākt, viņi pilnībā nododas dzīvības ērglim uz sava kreisā pleca. To darot, viņi pievērsīs uzmanību savām bailēm un nekavējoties tās izkliedēs.

Pamata bojājumi

Mēs baidāmies ne tikai no piedzīvotā, bet arī nesam pasaulē savas "pamata brūces" kā materiālu attīstībai. Lizas birojs savā grāmatā Dziedē savas iekšējās brūces aprakstīja piecus pamata traumu veidus:

• Atteikums – izpaužas lidojumā
• Pamešana – izpaužas atkarībās
• Nodevība – izpaužas tieksmē pēc varas
• Netaisnība – izpaužas nepiekāpībā
• Pazemojums – izpaužas mazohismā

Tas ir tā, it kā mēs kādu no tiem atvedam šeit uz Zemi, un tas notiek ar mums visu laiku no pirmā brīža. Diezgan viegli to atpazīstam jau bērnos. Ko viens bērns no desmit bērnu grupas kolektīvā pat nepamana, viens bērns uztver kā milzīgu ļaunumu, aizstāvas, raud vai labākajā gadījumā prasa paskaidrojumu, kāpēc tā noticis. Piemēram, bērnudārza klasei ir paredzēts doties uz lielo rotaļu laukumu, kas viņiem patīk, bet viens bērns saslimst un klase izņēmuma kārtā paliek dārzā. Visi bērni to pieņem un spēlējas, tikai viens mazs puika stūrī raud, jo tika nodots. Viņi viņam kaut ko apsolīja un nepildīja.

Ķermeņa vienošanās ar Ego

Kad kas tāds notiek jau neskaitāmo reizi, Ego noslēdz īpašu vienošanos ar ķermeni:

"Es darīšu visu, kas manos spēkos, lai jūs nekad tā vairs nejustos. Es padarīšu situāciju tik biedējošu, ka ikreiz, kad tā tuvosies, tavs ķermenis sastings no bailēm un tev tas vairs nekad nebūs jāpiedzīvo.''

Izārstēšana ir spēja izjust situāciju savādāk. Neatkarīgi no tā, vai realitātē vai iztēlē, ir svarīgi sajust to, ko mēs patiešām vēlētos piedzīvot. Šādu iespēju piedāvā cranio vai SE metode. Par abiem mēs runāsim kādā no nākamajiem rakstiem.

Edgars Keiss piedāvāja šādas iespējas, kā pārvarēt bailes:

1) Vērojiet savas ciešanas

Kamēr neapzināsimies, ka ciešanas ietekmē mūsu domāšanu, mēs nespēsim ar tām neko darīt. Ir jāatpazīst brīdis, kad mēs pakļaujamies ciešanām, un jāsaka sev: "Es zinu šo sajūtu, man tā nav vajadzīga, mēs esam gatavi rīkoties, lai ar to tiktu galā."

2) Piepildiet savu prātu ar jaunām domām

Tāpat kā mēs piepildām savu ķermeni ar izvēlētu pārtiku, piepildīsim savu prātu ar pozitīvām domām. Pats Keiss ļoti cieta. 1925. gada septembrī viņš ar ģimeni pārcēlās uz attālo Viktorijas pludmales ciematu. Vietējiem kolonistiem viņi bija svešinieki. Keiss tik ļoti padevās savām ciešanām, ka viņa veselība sāka strauji pasliktināties. Viņš pats sniedza interpretāciju, un viņa sieva Ģertrūde veica piezīmes. Atbilde bija ļoti īsa: piepildiet savu prātu ar kaut ko citu, nevis ciešanas.

Citiem Keisa interpretācijas ieteica lasīt Bībeles fragmentus, īpaši Jēzus vārdus: ”Un kurš nomocītais var savai dzīvei pievienot vēl vienu stundu? Un par apģērbu, kāpēc jums tas rūp? Skatieties, kā meža puķes zied bez darba. Es jums saku, pat Salamans visā savā godībā nebija līdzīgs vienam no tiem."

3) Nomainiet savas rūpes ar bažām un rūpēm par citiem

Dariet, ko varat, bet atstājiet rezultātus Radītājam. Jūsu pūliņu rezultāti var nebūt uzreiz acīmredzami, taču ticiet, ka neviens labs darbs nav veltīgs. Iespējams, paši nemanot noslēdzam karmiskos ciklus ar dažādiem cilvēkiem, kuros citādi neiesaistītos, atdodam parādus, pabeidzam stāstus.

4) Dzīvot tagadnē

Veiciet savu pienākumu pēc labākās sirdsapziņas tieši tagad. Mēs nedzīvojam ilgāk par sekundi nevienā mirklī. Tāpēc piepildīsim to ar mīlestību, ticību un laimi. Jo pat Buda teica: "Uz laimi nav ceļa, laime ir ceļš."

5) Neuztraucieties, kad varat lūgt

Edgars Keiss bija dziļi reliģiozs cilvēks. Viņš ieteica lūgšanu kā visefektīvāko līdzekli pret trauksmi. Viņš to sauca par godīgu saziņu ar Dievu. Lūgšanā mēs varam atzīties, lūgt, pateikties, izteikt mīlestību. Un tāpēc Hoo'ponopono man un daudziem Rietumu cilvēkiem ir pārsteidzošs. Gandrīz uzreiz piedzīvosim nulles stāvokli, ko šī lūgšana nes, un mazie brīnumi, kas sāks notikt mūsu dzīvē, izšķīdinās pat pēdējos baiļu mākoņus. Iesaku pamēģināt.

6) Dariet kaut ko

Sliktākais ciešanu aspekts ir tas, ka tās mūs paralizē. Kad mēs uztraucamies par savu nākotni, mēs, iespējams, nedarām neko citu. Jebkura fiziska aktivitāte, tīrīšana, vingrošana, skriešana, pastaigas, tas viss palīdzēs mums justies klātesošākiem un palīdzēs rast jaunus risinājumus savām problēmām, iziet cauri ciešanu slānim.

Bēdas ir baiļu veids, un baiļu pamatā ir šaubas. Sv. Mateja evaņģēlijs 22 Jēzus aicināja savus mācekļus staigāt kopā ar viņu pa ūdeni. Tikai Pēteris viņam paklausīja un spēra vairākus brīnumainus soļus. Bet, ieraudzījis virpuli, viņš padevās bailēm un sāka slīkt: "Kungs, glāb mani!" Jēzus nekavējoties sniedza viņam roku un sacīja: "Kāpēc tu šaubies?"

Mēs visi reizēm jūtam, ka krītam bīstamā dziļumā, taču, ja iemācāmies uzticēties viņa palīdzīgajai rokai, nav pamata baidīties. Viss ir tā, kā tam jābūt.

Vingrinājums:

Jūs praktizējat Hoo'ponopono metodi vienas nedēļas laikā. Septiņu dienu beigās dalieties rezultātos ar draugu vai mani. Jūs būsiet patīkami pārsteigti.

• Es tevi mīlu – šis teikums vien ievedīs mūsu uztveri pie sirds. Galva pārstās būt mūsu darbību un jūtu centrs.
• Es jums atvainojos – Es atvainojos savai iekšējai dievišķībai, ka nespēju būt ar to pastāvīgākā saiknē, es atvainojos maniem spēkiem, kas rada stāstus, kas apkārtējiem jāspēlē, lai es saprastu.
• Piedod man lūdzu – mana neziņa, slinkums un lepnums, ar kuru vēlos mainīt pasauli sev apkārt. Es uzņemos atbildību par visu, ko redzu, dzirdu un jūtu. Es to visu izdomāju, lai atzītu patiesību.
• Paldies – Es pateicos savam ķermenim par iespēju būt šeit uz Zemes un nobriest, es pateicos visiem, kas iesaistīti manā stāstā, es pateicos dievišķajam, ka tas ir tā izpausme. Āmen.

Mīļie, es šodien atvados no jums un Edgara. Pirmo reizi jūs saņēmāt arī reālus tipus, lai palīdzētu tiem, kam tas ir nepieciešams. Es esmu šeit saviem mīļajiem un jums. Jautājiet, dalieties, sūtiet savus stāstus. Nedēļas beigās izlozēšu vienu no jums, kurš saņems bezmaksas biodinamiskā apstrāde Radotīnā.