Kā cilvēki viduslaikos Rietumeiropā sazinājās? Kāda valoda Grieķu vai ebreju nezināja lielāko daļu Rietumeiropas iedzīvotāju. Latīņu valoda bija priesterība nelielam skaitam priesteru, un tradicionālā vēsture saka, ka latīņu kolāža jau sen bija pazudusi. Mūsdienu Eiropas valodas vēl nav.

Mūsdienu vācu valodnieks F. Starks apgalvo, ka Eiropas oficiālā valoda no Londonas līdz Rīgai 15. gadsimta vidū bija Hanzas savienības valoda - "vidusvācu valoda", kuru pēc tam nomainīja cita valoda "augšvācu valoda", kas bija reformatora Mārtiņa Lutera valoda.

Tomēr Dieter Forte Atsaucoties uz dokumentiem, saka, ka 1519, kad es pirmo reizi tikās, kad deviņpadsmit Spānijas karalis Karloss I., nākotne imperators Čārlzs V. Habsburg un viņa vectēvs Frederick Saxon runā vācu vai spāņu, vai pat franču . Tāpat nav latīņu valoda. Un kā tad?
Tad tas pats Čārlzs pieaugušā vecumā tika uzskatīts par poliglotu, un viņam tiek piešķirts šis spārnotais apgalvojums: "Es runāju spāniski ar Dievu, franču valodā ar vīriešiem, franču valodā ar sievietēm, itāļu valodā ar sievietēm, vācu valodā ar draugiem, poļu valodā ar zosīm, ungāru valodā ar zirgiem un čehu valodā ar velniem." paziņojums satur ļoti interesantu informāciju. Pirmkārt, Čārlzs piemin tādu vientuļu Eiropas valodu kā ungāru valoda, vienlaikus pilnībā ignorējot angļu valodu. Otrkārt, Karels izjūt atšķirību starp tuvām slāvu valodām, piemēram, poļu un čehu. Un, ja mēs saprotam, ka ungāru valodas termins Eiropā 18. gadsimtā tika saprasts kā slovāku, tad Karels var šķist slāvu eksperts!

Vai citu stāstu. 1710 zviedru karalis Charles XII. turku sētiņos apmesta viņa dzīvesvieta Benderā, izgāja uz tiem barikādēs un viņa liesmojošā runa (tulkotājs nerunāja!) bija pārliecināts par 15 minūtēm, lai dotos uz viņa pusi. Kādu valodu viņš runāja?

Pašreizējie pašreizējā valodas skolotāji runā par vienu vienu Indoeiropiešu prazasiks. Viņi izveido valodu koku, kas veidojas no dzīvām un mirušām filiālēm, mēģinot rekonstruēt kopīgu sakni, kas paslēpta gadsimtu tumsā. Tajā pašā laikā kādas vai citas koksnes daļas cēloņi tiek meklēti vēsturiskos notikumos, kas, protams, būtu labi, ja netiktu saglabāta tradicionālā hronoloģija.

Tad ir īpaši populārs arguments šīm valodniecēm sanskrt, ar vecāko ideju par to, kas parādās 17. gadsimts. Skatot šo pēdas rezultātā, mums būs skaidrs secinājums: sanskrits ir viduslaiku misionāru produkts - un nekas vairāk.

Tātad, atgriezīsimies mūsu pārbaudītajā vecajā pazīstamajā - Encyclopedia Britannica (1771). Viena no 18 visplašāk lietotajām valodām. gadsimts ietver divus: valodu Arābu valoda a slāvu, kas ietver ne tikai pašreizējās slāvu grupas valodas, bet arī korintiešu valodu: Peloponēsas pussalas iedzīvotāji runāja slāvu valodā - maķedoniešu dialektā.

Romas katoļu baznīcas, it īpaši Tūres padomes dokumenti liecina, ka lielākā daļa Itālijas (bet arī Elzasas un citu valstu) iedzīvotāju līdz 16. gadsimtam runāja tā dēvētajā valodā "rustico romano"Kurā arī padome ieteica sludināt, jo draudzes locekļi nesaprata latīņu valodu.
Un kas tas ir rustico romano?

Tas nav latīņu valoda, jo ir iespējams domāt par šī vārda nozīmi. Rustico ir valoda Vandali, tas ir Baltijas slāvu (-Vācija) valodu, dažreiz arī sauc Viseiropas ariāns, Gotiskais vai arī etrusko-vandalský, kuras vārdu krājums ir daļēji pieminēts 1606. gadā izdotajā Mauro Orbini grāmatā (4). Ir zināms, ka vārds "rustica" viduslaikos nozīmēja ne tikai "raupju", "lauku", bet arī grāmatu ar ādu - safāņu iesējumu (ti, persiešu vai krievu ražojumu). Vistuvāk šai valodai šodien ir horvātu valoda.

Kāpēc etruski-vandāļi? Saskaņā ar tradicionālo vēsturi Itālijas ziemeļos 7. - 4. gadsimtā pirms mūsu ēras dzīvoja etrusi (citādi arī ilkņi), kuru kultūrai bija milzīga ietekme uz "seno romieti". Tomēr "tysk" zviedru valodā nozīmē "vācu", džutas - "dāņu" un rysk - "krievu". Tyski vai džutas-ryski ir arī Γέται Ρύσσι Lívia vai Arsi-etae Ptolemaia - tie ir leģendārie etruski, sākotnēji baltu-slāvu-ģermāņu. Grāmatā latīņu valodā ir teiciens "etruski non legatur" (etrusku valodu nevar lasīt). Bet 19. gadsimta vidū Tadeuš Volanský un A. Čertkov patstāvīgi lasīja desmitiem etrusku uzrakstu, pateicoties tam, ka viņi izmantoja laikmetīgo Slāvu valodā valodas.

Grieķijas-romiešu rustica filiāle, tā pati Viseiropas ariju valoda, ar nosaukumu Grego tika pārvadāts ar pirmo portugāļu conqistas vilni uz Brazīliju, kur tas vēl bija 17. gadsimta katehisms Tupi-Guarani cilts indiešu vidū kalpoja tikai šajā valodā, jo viņi to saprata, bet portugāļu 17. gadsimta - nē!

Īpaša vieta Eiropas valodu vidū Latina. Tiek pieņemts, ka šajā gadījumā ir mākslīgi radīts lingvistisko struktūru, kas radās dienvidu Eiropā Rustica no oriģinālvalodā ievērojamu ietekmi jūdeo Grieķijas (grieķu středozeměmořská vispārīgi), ne ar vārdu krājumu un audio formā. Ģeogrāfiski varat meklēt tās izcelsmes Ibērijas pussalu un Francijas dienvidos.

Pēc Konstantinopoles krišanas 1453 un pēc tam, kad no Bizantijas izdalījās kontinenta rietumu daļa, sākās visu jauno Eiropas valodu latinizācija.

Kad un kāpēc oriģinālu kopīgo valodu sāka sadalīt valsts valodās - vai Bībeles vārdos: kad valodas sajaucas? Valstu valodas sāk veidoties ap 16. gadsimtā, lai gan dažas valstis ir sākušas to darīt daudz agrāk (piemēram, Čehijas Republikā). Tomēr stimuls stratificēt kopējo Eiropas valodu bija ne tikai Konstantinopoles sadursme, kā parasti tiek apgalvots, bet tas bija tālu agrāk: galvenais un visnopietnākais iemesls tika atzīmēts klimata pārmaiņas un mēra epidēmijas 14. gadsimts. Ātrā dzesēšana kontinenta ziemeļrietumu reģionos ir izraisījusi katastrofālu ilgstošu nepietiekamu uzturu, un skarto reģionu iedzīvotāji cieta no hroniska C vitamīna trūkuma; kā rezultātā tika ietekmētas lielās iedzīvotāju grupas kurdějemi. Bērni, kuru zobi izskatījās pirms izauga, nespēja izrunāt skaņas, kurās iesaistīti zobi, un viņu runas aparāts bija spiests atjaunot sevi, lai vismaz nedaudz skaidri izrunātu vienkāršākos vārdus. Tas ir īstais cēlonis nozīmīgām fonētiskām izmaiņām apgabalos, kur klaiņoja skorbuts! Skaņas, kas atbilst d, t, th, s, z, "izskatījās" kopā ar zobiem un pietūkušajām smaganām no skorbuta un mēles, nevarēja izrunāt divu līdzskaņu savienojumu. Par to klusējot liecina franču cirkonfleksi virs patskaņiem. Balsis, ko veidoja mēles gals, piemēram, r, ar varu atdarināja rīkle.

Papildus Francijas teritorijai izruna tika stipri ietekmēta arī Britu salās, Vācijā un daļēji arī Polijā. Kur trūka trūkuma - Krievijā, Baltijā, Ukrainā, Slovākijā, Bohēmijā, Dienvidslāvijā, Rumānijā, Itālijā un tālākajā Dienvidu fonētikā netika ciest. Tik daudz Eiropas valodu audio aspekta.

Attiecībā uz leksiku, kopējais fonds visas Eiropas valodas (papildus somugru, turku un citu aizdevumu), pašlaik ir aptuveni 1000 atslēgvārdiem (nav iekļauta starptautiska latinized vārdu 17.-20. T.), kas pieder aptuveni 250 kopīgas saknes grupām. Vārdnīca, pamatojoties uz šiem sakņu grupām aptver gandrīz visu nepieciešamo, lai plnocennou komunikāciju, ieskaitot jebkura grafika un valsts vārdu. (Ja viņš zināja, ka L. Zamenhof, esperanto neizgudroja: tas būtu vairāk nekā pietiekami, lai putekļu pie Rustico.)

Tātad, mēs varam secināt, ka (neatkarīgi no tā, cik dialektu, kas radušies pēc mēra un nekrietns in 14.-15. Gadsimtā, kas kļuva par pamatu daudzu mūsdienu Eiropas valodās) joprojām 16. gadsimta siena visā Eiropā runāja par visbiežāk sastopamo valodu rustico (nevis latīņu valodā).

Encyclopedia Britannica mēs atrodam arī brīnišķīgu valodas analīzi, kas apraksta situāciju, ko valodnieki saskatījuši 18. gadsimts. Mūsdienu romāņu valodas - francouzský a Itāļu valoda - tie ir iekļauti barbariskajā gotikas valodā (gotu valodā), tikai nedaudz "izsmalcināti ar latīņu valodu", vienlaikus runājot par pilnīgu līdzību ar gotiku.

Jako španělský Enciklopēdija valodu (castellano) sauc par praktiski tīru latīņu valodu, salīdzinot to ar "barbarisko" franču un itāļu valodu. (Vai mūsdienu valodnieki par to zina?)

O Vācu valoda vai citas ģermāņu grupas valodas, šodien saprotamas kā saistītas ar gotikas valodām, un vairāk par jebkura angļu valodas saikni ar gotikas valodu nav 18 beigas enciklopēdijā. gadsimta vai pieminēt!

Un kā tas notiek ar angļu valodu? Pašu Angļu valoda valoda enciklopēdija uzskatīja sintētiska (mākslīgais), kas kopā paņēma grieķu un latīņu, un iepriekšējās anglosakšu valoda (bet savienots kopš 16 sākumā. gadsimtiem esošie sakšu dialektu vācu valodas pilnīgi ignorēts!) Ir zināms, ka Anglijā bija 12. - 14. gadsimta oficiālā franču valoda, un pirms tam bija latīņu valoda. Angļu uz Britu salām kļuva par oficiālo valodu tikai 1535, franču Francijā 1539.

Svarīgi fakti mūs piedāvā šajā sakarā Great Oxford Dictionary (Webster). Papildus tradicionālajai interpretācijai un etimoloģijai katram vārdam ir pievienots datums, kad tas pirmo reizi parādījās rakstiskajos avotos. Vārdnīca ir beznosacījumu atzīta, lai gan tajā ietverto datu apjoms neatbilst pašreizējās pasaules vēstures versijai. Ir skaidrs, ka viss "senais" cikls angļu valodā parādījās 16. gadsimta vidū, tāpat kā pats senatnes jēdziens: piemēram, Cēzars 1567. gadā, 1664. gada augustā. Tajā pašā laikā nevar teikt, ka angļi ir vienaldzīgi pret pasaules vēsturi. Gluži pretēji, briti bija pirmie, kas sāka senatnes zinātnisko pamatu. Tomēr termina "Zelta laikmets" vai klasiskās senatnes pamatjēdzienu, piemēram, Vergilija, Ovidija, Homēra vai Pindaros, parādīšanās tikai 1555. gadā norāda, ka angļiem šie vārdi iepriekš nebija zināmi.

Islāma termini ir parādījušies 17. gadsimts. Koncepcija piramīdas vidū 16. gadsimtā. Pirmais Ptolemaja Almagesta astroloģiskais katalogs, kas ir mūsdienu hronoloģijas pamatā, sāka būt zināms tikai 14. gadsimtā. Tas viss ir krasā pretrunā ar tradicionālo historiogrāfiju! Tomēr šajā vārdnīcā ir vairāki daudz prozaiskāki termini, kas angļu vēsturei ir ne mazāk nozīmīgi. Piemēram, ir ļoti labi zināms, cik populāri zirgi ir Anglijā un kādu uzmanību viņi pievērš savai audzēšanai šeit. Derbijs ir kā nacionāls dārgums. 1771. gada Lielbritānijas enciklopēdija visu sējumu velta kaut kam tikpat svarīgam kā fermeri ("Farrier"). Raksta ievadā ir uzsvērts, ka tas ir "pirmais ekspertu veterinārā informācija par zirgiem tajā laikā". Ir plaši izplatīta to "dziednieku" analfabētāte, kuri nodarbojas ar zirgiem, kuri kurpes laikā bieži vien ciena zirgus. Neskatoties uz to, vārds "farrier" saskaņā ar Vebstera vārdnīcu angļu valodā parādās tikai 15. gadsimtā, it kā tikai aizgūts no franču valodas (ferrieur). Un šis termins attiecas uz profesiju, kas absolūti nepieciešama zirga kustībai! Un tagad jūs varat izvēlēties: vai nu līdz Henrija Tjūdora laikam Anglijā nebija neviena zirga, vai arī tie netika iedragāti. (Vai arī viņi tur nerunāja angliski ...)

Un vēl viens piemērs. Vārds "kalts" attiecas uz instrumentu, bez kura galdnieks vai atslēdznieks nevar iztikt, un tomēr tas vārdnīcā parādās tikai 14. gadsimtā! Tajā pašā laikā zviedru un norvēģu vārdi "kisels", kas tiek izrunāti gandrīz tāpat kā angļu kalts, apzīmē - primitīvus krama instrumentus. Tātad par kādiem Rodžera Bekona atklājumiem 13. gadsimtā var teikt, kad tehniskā kultūra bija akmens laikmeta līmenī?

Angļi savas izcilās aitas varēja cirst tikai no 14. gadsimta ar primitīvu instrumentu dzelzs jostas formā, ko viņi sauca par "cirpiem" (tieši šajā laikā šis vārds parādās kā cirpšanas rīks), nevis ar moderna tipa "šķērēm", kas Anglijā kļuva slavens tikai 15. gadsimtā!

90% mūsdienu angļu valodas vārdu krājuma (izņemot vēlākos starptautiskos vārdus), pirmkārt, sastāv no vārdiem, kas saistīti ar baltu-slāvu-ģermāņu valodu ar skaidri saistītu fonētiku un semantiku, un, otrkārt, ar vārdiem, kas saistīti ar - atkal baltu-slāvu-ģermāņu valodu, kas gāja viduslaikos Latinizācija ("romanizācija").

Tagad ņemt to no 20 otrās puses. gadsimts ir mēģinājums piesaistīt galvenokārt amerikāņus, nevis starptautisko pamata valodu!

Ņemot vērā to, kas ir rakstīts iepriekš, tas ir diezgan smieklīgi, ka anglojazyčných valstis patiesībā cēla jēdzienu Paneiropas valodā civilizācijas Rustica savā - angļu valodā. Viņi (vienīgie pasaulē!) Tici, ka civilizēts cilvēks no barbaru jebkurā vietā uz zemes, dažādiem angļu valodas zināšanām, un ir nedaudz mulsina, kad viņš uzzina, ka tas nav tik ...