Edgar Cayce: Garīgais ceļš (6.): Patiesība ir pieaugoša lieta

06. 02. 2017
6. starptautiskā eksopolitikas, vēstures un garīguma konference

Ievads

Laipni lūdzam sērijas sestajā daļā par guļošā pravieša Edgara Keisa laimes principu interpretācijām. Uzskatu, ka daudzi no jums, kas rūpīgi lasa rakstus, jau tagad piedzīvo nelielas vai lielas pārmaiņas savā dzīvē. Kā vienmēr zem raksta ir pievienota veidlapa, priecāšos, ja padalītos ar mani. Piektdien atkal beigšu sūtīšanu un izlozēšu vienu ārstēšanas uzvarētāju kraniosakrālā biodinamika par brīvu. Šonedēļ viņš ieradīsies izmēģināt kraniosakrālo biodinamiku Vāclava kungs. Apsveicu.

6. princips: Patiesība ir augoša lieta.

Kas ir patiesība?

Šis filozofiskais noslēpums ir valdzinājis prātu, kopš cilvēks sāka domāt. Cilvēki, kas prasīja Edgaram Keisam interpretācijas, vēlējās uzzināt patiesību, gribēja kaut kam ticēt. Daži vēlējās pārbaudīt savu diagnozi vai palīdzēt ārstēšanā, citiem bija attiecību problēmas mājās vai darbā. Daudzi no viņiem meklēja faktus par garīgo izaugsmi. Bez šaubām, Rietumu civilizācija balstās uz patiesības svarīgumu. Mums ir vajadzīga patiesība, lai dzīvotu labāku nākotni. Katram lieciniekam tiesas zālē ir jāzvēr, ka teiks patiesību. Patiesības svari ir sens simbols. Saskaņā ar ēģiptiešu uzskatu, katra dvēsele pēc nāves iekļuva debesīs valdošā ēģiptiešu dieva Ozīrisa tiesas zālē. Visas dvēseles ilgojās iekļūt šajā pasaulē, jo pārējo pēcnāves dzīvi apdzīvoja briesmoņi. Bet ne visi drīkstēja ienākt. Dvēselei vispirms bija jāpaziņo, ka tā nav izdarījusi noziegumu. Pēc tam katra sirds tika nosvērta svarā, un, ja tā nebija patiesa, to gaidīja nelaimīgs liktenis.

 Patiesība ir augoša lieta

Viens patiesības uzskats ir tāds, ka tā mainās. Šodienas patiesība atšķiras no vakardienas. Tomēr Keiss vienmēr uzstāja, ka patiesība “patiešām vienmēr ir viena un tā pati”. Tāpēc viņš identificējās ar otro uzskatu, ka patiesība pieaug. Līdzīgi kā zāliena mēslojums, tas neaug pats no sevis, bet veicina zāles augšanu. Patiesība ir Dieva iedvesmots izaugsmes impulss, kas liek katrai dvēselei piepildīt savu likteni, pat ja tā pati par sevi dažkārt var radīt diskomfortu. Mainīties un attīstīties dažreiz nozīmē ciešanas. Nav viegli atbrīvoties no vecajiem uzvedības un domāšanas modeļiem, tie bieži saglabājas, pat ja patiesības pieņemšana prasa jaunu attieksmi un pieeju.

Neskatoties uz diskomfortu, ar kuru patiesība ir saistīta, kaut kas mūsos to vēlas un novērtē. Padomāsim, piemēram, par mūsu dziļākajām draudzībām. Vai mūsu dziļais draugs nav tieši tas cilvēks, kuram mēs varam pateikt patiesību, pat ja tas ir neērti mums abiem? Tieši šeit mēs visaugstāk novērtēsim patiesību, jo kurš gan var mums to pastāstīt ar lielāku mīlestību nekā mūsu mīļie?

Kā mēs varam zināt patiesību?

Par noteiktu patiesību aizstāvēšanu ir izcīnīti daudzi kari. Ņemiet, piemēram, septiņpadsmitā gadsimta Eiropu, ko Džozefs Kempbels raksturoja kā "bībeles mētāšanas muļķu pasauli — franču kalvinisti, vācu luterāņi, spāņu un portugāļu inkvizitori un tamlīdzīgi." Šo reliģisko karu vidū Benedikts Spinoza , ebreju profesors, paziņoja, ka Dieva patiesība nav meklējama grāmatās, bet gan cilvēka sirdī un prātā. Šie viņa vārdi tolaik tika nosodīti kā nākuši no elles.

Par laimi, ir veids, kā uzzināt patiesību. Kā augoša lieta, tā veicina konstruktīvu attieksmi un rīcību. Tādējādi naids, ļaunprātība un skaudība nav starp šiem aspektiem. Patiesības gars veicina pacietību, mīlestību, sirsnību un laipnību. Dzīvās patiesības spēku ilustrē Džeima Eskalantes stāsts, kas tika filmēts ar nosaukumu Stand and Deliver. 1982. gadā viņš sāka mācīt matemātiku Gārfīldas vidusskolā. Tajā laikā šī skola bija pazīstama ar vandālismu un sliktiem mācību rezultātiem. Escalante nolēma šo situāciju mainīt. Viņa galvenie instrumenti bija entuziasms un patiesa mīlestība pret studentiem. Gada beigās viņa klasē eksāmenus lieliski nokārtoja 18 skolēni. Eksaminācijas profesori sākotnēji turēja viņus aizdomās par krāpšanos. Taču, kad pārbaudījumi tika atkārtoti, viņu neparastās spējas apstiprinājās. Patiesība un mīlestība, kā skolotājs to redzēja skolēnos, atbalstīja šo jauniešu neticamo izaugsmi.

Melu spēks

Kas ir meli? Tā ir darbība vai vārds, dažreiz pat klusēšana, kas pavada nodomu maldināt. Tas bieži rodas, lai iegūtu varu. 1938. gadā Hitlers vienlaikus vajāja ebrejus un cēla kara industriju. Alberts Einšteins publicēja rakstu ar nosaukumu "Kāpēc mēs ienīstam ebrejus?" Tas sākās ar šādu seno fabulu:

Ganu zēns sacīja zirgam: “Tu esi cildenākais dzīvnieks uz zemes. Jūs esat pelnījuši dzīvot netraucētā svētlaimē. Tā būtu bijis, ja nebūtu bijis nodevīgo briežu. Viņš un viņa draugi apzināti zog to, kas likumīgi pieder jums. Viņa ātrākās kājas ļauj viņam sasniegt ūdeni pirms jums. Viņš un viņa partija izdzers visu ūdeni, kamēr jums un jūsu bērniem pēc tam nekas nepaliks. "Ļaujiet man jūs vadīt," sacīja ganu zēns, "un es jūs izglābšu no šīs netaisnīgās situācijas." Savu dusmu un skaudības apžilbs, zirgs ļāva viņam uzlikt žagarus. Tāpēc viņš zaudēja brīvību un kļuva par vergu.

Meli nav tikai tas, ko mēs darām citiem, melojam pat sev. Dažreiz mēs praktizējam sevis maldināšanu, izmantojot ilūziju par sevis svarīgumu. Citreiz mēs attaisnojam savu uzvedību, vainojot citus savās problēmās, nevis uzņemoties atbildību. Vairāk nekā gadu strādāju ar vienu klientu, kuram pastāvīgi ir traumas. Salauztas rokas, kājas, saspiesta mugura. Pie visa vainīgs vīrs, viņš pie visa vainīgs. Protams, attiecības starp vecākiem laulātajiem dažreiz var nebūt vieglas, taču vīrietis ir vesels. Tikai tad, kad sieviete patiesi atzina, ka nenovērtē savu vīrieti tādu, kāds viņš ir, bet tikai pārmetumus un izsmieklus, tajā brīdī viņas mugura piekāpās un kauli pārstāja lūzt. Patiesībai un mīlestībai jāplūst caur māju.

Meli negatīvi ietekmē gan ķermeni, gan dvēseli. Kas īsti notiktu, ja mēs teiktu tikai patiesību? Kaut kas mūsos iekšā čukst: “Dažreiz tas nav iespējams, man nedaudz jāpielāgo grūtā realitāte, jo man sāpētu.” Pieņemot kaut vai mazus melus, mēs bieži sāpinām daudz vairāk, problēmas sakrājas. Paustā patiesība nesīs vislielākos ilgtermiņa rezultātus. Un, godīgi sakot, kurš gan to nav pieredzējis, sirdsapziņas vainas sajūtu, kad mēs melojām un pēc tam aizmirsām, kādi patiesībā ir mūsu meli? Labākais veids, kā iegūt tīru sirdsapziņu, ir dzīvot patiesībā.

Vingrinājums:

Rakstiet, dalieties, dalieties ar mani savā pieredzē par patiesības saglabāšanu savā dzīvē. Atbildes veidlapa ir pievienota kā vienmēr zem raksta.

  • Dzīvo dienu pēc iespējas godīgāk.
  • Apstājies ikreiz, kad pieķer sevi pārpūlamies.
  • Centieties būt godīgs pret sevi iekšēji. Piemēram, izvairieties vainot citus savās nepatikšanās.
  • Runājiet ar cilvēkiem taktiski un iejūtīgi, bet pēc iespējas patiesāk.
  • Sajūtiet izaugsmi savā dzīvē, kas nāk ar patiesību.

    Edgars Keikss: ceļš pret sevi

    Vairāk sērijas daļu